Tiesības uz īpašumu

28.04.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-604/2023

Netipisks gadījums paģēr netipisku risinājumu. Tāpēc šādos gadījumos risinājums meklējams nevis tipiskajiem gadījumiem paredzētajās tiesību normās, bet gan vispārējos tiesību principos un pamattiesībās. Tas vien, ka tiesību normas, kas reglamentē piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu, neparedz iespēju šādā atļaujā noteiktu nosacījumu izpildi uzdot kādai iestādei (publiskai personai), neizslēdz, ka situācijā, kurā rūpnieciskās apbūves teritorijā un turklāt vēl speciālajā ekonomiskajā zonā atrodas dzīvojamā māja, tiesības prasīt pašvaldības iesaistīšanu šādu nosacījumu izpildē var tikt atvasinātas no taisnīguma principa un tiesību uz īpašumu aizsardzības.

Lejupielādēt

23.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-194/2023

Jebkuras teritorijas attīstība ir vairākpakāpju interešu līdzsvarošanas process. Minētā mērķa sasniegšanai tiesību normas paredz virkni prasību un procedūru, lai teritorijas attīstībā pienācīgi apsvērtu un saskaņotu vides aizsardzības intereses un individuālu personu tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Tas, atkarībā no plānotās ieceres, var paredzēt pienākumu izstrādāt detālplānojumu būvniecības īstenošanai, veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, saņemt paredzētās darbības akceptu un veikt tiesību normās noteiktos pasākumus sabiedrības līdzdalības tiesību vai vides aizsardzības interešu nodrošināšanai. Zemesgabala īpašniekam ir pamats paļauties, ka nekustamā īpašuma attīstība būs iespējama atbilstoši tiesību normu prasībām. Līdz ar to iebildumiem pret citas personas iecerēto īpašuma attīstību jābūt konkrētiem, pārbaudāmiem un, kas jo īpaši svarīgi, – izteiktiem īstajam adresātam tajā procesā, kurā attiecīgie jautājumi pēc būtības ir risināmi. Tas vien, ka pašvaldība nav veikusi nepieciešamos vides kvalitātes uzlabošanas pasākumus, nevar būtu pamats pārcelt kompleksu risinājumu meklējumus uz privātpersonu, kas vēlas attīstīt savu īpašumu saskaņā ar tiesību normām un spēkā esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem.

Lejupielādēt

19.09.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-91/2023

Jebkuras gājēju ielas primārais izmantošanas veids ir gājēju pārvietošanās nodrošināšana, savukārt publiska ārtelpa veido teritoriju, kuru sabiedrība izmanto kā pārvietošanās, tā arī rekreācijas nolūkā. Tādā veidā publiskā lieta kalpo sabiedrības vajadzību apmierināšanai un parasti ikvienai personai ir tiesības izmantot šādu teritoriju, tāpat kā ikvienai personai ir tiesības prasīt tādu pašu pieeju šādas publiskas lietas izmantošanai kāda nodrošināta citām personām. Jebkuras, arī gājēju, ielas izmantošana var būt cieši saistīta arī ar piegulošo zemesgabalu īpašnieku Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu īstenošanu. Zemesgabala īpašniekam sava īpašuma izmantošanā un attīstībā ir tiesības rēķināties ar jau izveidotās publiskās infrastruktūras sniegtajiem pieejamības risinājumiem, ja nav nodrošināta (nodrošināma) cita piekļuves vieta.

Lejupielādēt

29.09.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-64/2023

Jautājums par piekļuvi personas nekustamajam īpašumam ir cieši saistīts ar personas Satversmes 105.pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu īstenošanu. Personai, nespējot piekļūt savam īpašumam, tiek būtiski ietekmētas arī šīs personas iespējas valdīt pār īpašumu, atsevišķos gadījumos īpašuma izmantošanu padarot pat neiespējamu. Vispārīgi tas ir pašvaldības pienākums gādāt par tādu teritorijas plānošanu un attīstību, lai nodrošinātu personu tiesības pilnvērtīgi izmantot savu īpašumu, kas citstarp ietver arī piekļuvi šim īpašumam. Arī par vienu no publiskas infrastruktūras izveides uzdevumiem ir uzskatāma tai piegulošo zemesgabalu pieejamības nodrošināšana. Tāpēc arī zemesgabala īpašniekam sava īpašuma izmantošanā un attīstībā ir tiesības rēķināties ar jau izveidotās publiskās infrastruktūras sniegtajiem piekļuves risinājumiem. Tomēr atsevišķos gadījumos jautājums par piekļuvi īpašumam risināms privātpersonu starpā, nodibinot ceļa servitūtu. Tas, kāds konkrētajā situācijā ir piemērotākais risinājums piekļuves nodrošināšanai, ir atkarīgs no konkrētās situācijas apstākļiem. Taču nav pieļaujama tāda situācija, kurā zemesgabala īpašniekam nav nekādu iespēju piekļūt savam īpašumam un izmantot to. Līdz ar to argumenti, ka personai nav faktisku iespēju piekļūt savam nekustamajam īpašumam, norāda uz personas ierobežojumu īstenot tās pamattiesības. Publiskās pārvaldes pienākums ir uz šādiem argumentiem reaģēt, vēl jo vairāk – ņemt šos argumentus vērā tāda lēmuma pieņemšanā, kas vistiešākajā veidā ietekmē tiesību uz īpašumu īstenošanu.

Lejupielādēt

17.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-174/2021

Paredzētā darbība noteiktos apstākļos var būtiski ietekmēt tās ietekmes zonā esošu nekustamo īpašumu vērtību vai pat padarīt īpašumus nelikvīdus (piemēram, nepārdodamus), tādējādi aizskarot Satversmes 105.pantā aizsargātās personu tiesības uz īpašumu. Tā kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums ir īpašumtiesību aizskārums, kas ir individuāli aizsargājama interese, par paredzētās darbības radīto negatīvo ietekmi var vērsties tiesā tās personas, kuras šo vērtības samazinājumu cieš. Tas, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp paredzētās darbības radīto ietekmi un nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu un vai paredzētajai darbībai ir būtiska ietekme uz nekustamā īpašuma vērtību, ir jāpamato pašai personai, kas uz to atsaucas, un tas ir vērtējams kompleksi kopsakarā ar paredzētās darbības veidu, saturu, apjomu un citiem apstākļiem, kas pārbaudāmi novērtējuma procedūrā.

Lejupielādēt

08.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-16/2012

Īpašuma tiesību ierobežojums, nosakot aizliegumu jebkādām darbībām īpašumā un pat iespēju tajā atrasties, bet neizmaksājot atlīdzību naudā vai nekompensējot citādā veidā (tostarp nerosinot formālu atsavināšanas procesu), ir būtisks un faktiski apdraud tiesību pašu būtību. Taču administratīvā procesa kārtībā nav izskatāmi prasījumi par tādu zaudējumu kompensāciju, kas nodarīti ar normatīvo aktu. Ar šādu prasījumu pieteicējs un trešās personas var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Tiesības uz īpašumu